Vēsture

     Labs tas darbs, kas padarīts! Skaisti tie gadi, kas pavadīti!

    "Bet es eju meklēt to ceļu, kur kur kaķītis ar zaķīti tikās, kur mazā sirmā kumeliņā atkal atjās pasaciņa".

     Lai mūsu skolai tāpat kā mums, skolotājiem, "lemts redzēt, kā katra diena atdzimst ar jauniem jautājumiem un idejām. Un zināt, ka tikai ar mīlestību un patiesību dotais pastāvēs mūžīgi".

Valda Gaure

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas direktore


Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas vēsture

1989.gadā, kad gaisā burtiski virmoja garīgās atmodas idejas, vairškiem cilvēkiem vienlaicīgi un neatkarīgi vienam no otra radās doma par jaunu un netradicionālu skolu. Varbūt tieši tādēļ, ka Latvijā bija nacionālās atmodas laiks, ideja par citādu skolu bija tik tuva plašam cilvēku lokam.

Filozofe, aspirante Daiga Alise Freimane tieši tobrīd rakstīja disertāciju par trimdas latviešu problēmām un panāca tobrīd praktiski neiespējamo- viņa devās uz Minsteres Latviešu ģimnāziju, lai šīs skolas plašajā bibliotēkā studētu un iegūtu pēc iespējas vairāk labu materiālu savam darbam. Latvieši Minsterē bija ne tikai ļoti atsaucīgi un pretīmnākoši, bet arī izrādīja lielu interesi par savu tautiešu dzīvi toreizējā Padomju Latvijā. Daudzkārtējās tikšanās reizēs un sarunās uzplaiksnīja doma izveidot jaunu, no tradicionālā viedokļa pilnīgi atšķirīgu mācību iestādi- jaunu skolu gan pēc formas, gan pēc satura, kurā attiecības starp skolēniem un skolotājiem būtu citādas. Iespējams, ka tieši Minsteres Latviešu ģimnāzijas toreizējai direktorei Valdai Dreimanei un rietumlatviešu izglītības jautājumu koordinātoram Andrim Kodeģim izdevās pārliecināt D.A. Freimani, atgriežoties Latvijā, sākt jaunas skolas izveidi.

Un notika tā, ka  tieši Kuldīgā šai drosmīgajai iecerei bija atvērti un atsaucīgi cilvēki. Pateicoties D.A.Freimanes uzņēmībai un neatlaidībai, izdevās panākt piekrišanu un atbalstu Izglītības ministrijā, Kultūras komitejā, Latvijas Kultūras fondā, kā arī Tautas frontē. 

Savukārt Valda Līcīša organizatora prasmes un domu biedru atbalsts Kuldīgā bija vienlīdz svarīgi, lai turpinātu D.A.Freimanes iesākto un nonāktu pie jaunas un eksperimentālas skolas. Šī mācību iestāde apvienoja vispārizglītojošo skolu un Bērnu mākslas skolu, kur abas ir patstāvīgas, bet ar saskaņotu programmu. Šo skolu nosauca par Kuldīgas Eksperimentālo mākslas un humanitāro zinību skolu, un tolaik tā bija pirmā alternatīvā skola Latvijā. Nenoliedzami, ka milzīga loma skolas tapšanā bija vecāku atsaucībai, tā bija necerēti liela. 

1989.gada 1. septembrī mācības uzsāka 64 skolēni, 2., 3., 4. un 5. klasē. Skolā papildus varēja apgūt angļu valodu (jau no 2. klases), folkloru, novada vēsturi, ritmiku.Baltajās stundās, kuras vadīja sv. Katrīnas baznīcas mācītājs (tagad - prāvests) Viesturs Pirro, bija iespēja uzzināt par pasauli, par tās radīšanu un pastāvēšanu.

1995./1996. m.g. skolā mācījās no2. līdz 12. klasei. 2000. gadā pirmo reizi uzņēma arī pirmo klasi. Skola var lepoties ar labiem panākumiem mācību priekšmetu olimpiādēs gan rajona, gan valsts mērogā. Katru gadu skolas vārds atrodams Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas 1998. gada dibinātajā skolu konkursā "Lielā pūce". Šo balvu pasniedz labākajiem skolu kolektīviem par sasniegumiem skolēnu zinātniskajā darbībā, mācību priekšmetu olimpiādēs un radošajās skatēs. 1998. gadā mūsu skola ieguva šo ceļojošo balvu pilsētas skolu nominācijā un 2001. un 2004. gadā skola sanēma dažādu pakāpju diplomus.

Vairākus gadus Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai veido 100 labāko skolu topu, ņemot vērā iepriekšējā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātus. Starp Latvijas skolām Kudīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola 2007. gadā bija 22. vietā un 2008. gadā - 27. vietā.

Skolas kolektīvs ir apņēmības pilns ar tādiem pašiem panākumiem turpināt savu darbu, kas nebūtu iespējams bez vecāku un pašvaldības atsaucības un atbalsta.

Novēlam vecākiem pacietību un izturību, skolotājiem rast radošas idejas un drosmi tās izmantot, skolēniem un absolventiem prasmīgi lietot iegūtās zināšanas ikvienā dzīves situācijā.


Kuldīgas mākslas skolas vēsture

 

Kuldīgas mākslas skola dibināta 1978. gadā. Pirmais direktors mākslinieks Valdis Līcītis. Skolā strādājuši mākslinieki Anna Mētra, Pēteris Sidars, Anita Āboliņa (mirusi), Dzidra Eglīte, Inta Āboliņa, Inese Slūka, Gunārs Vaivads, Oskars Sīlis (miris), Marita Boikova, Normunds Kronbergs, Janeks Ķergalvis, Linda Hofmane, Inga Vīksna, Andris Grīnvalds (miris), Amanda Berga.

Kopš 1989.gada mākslas skola darbojas kā Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolas struktūrvienība.

Direktore Valda Gaure no 2005. gada.

Direktora vietnieki mācību darbā mākslas skolā bijuši:

Inta Āboliņa, Danute Sīle, Amanda Berga,

kopš 1999.gada – Ina Ozola.

Mākslas skola realizē licenzētu profesionālās ievirzes izglītības programmu Vizuāli plastiskā māksla (kods 20V 211 00), kā arī pašapmaksas sagatavošanas grupas.

Mēs esam viena no vairāk kā simts Latvijas mākslas skolām, kas iekļaujas daudzpakāpju mākslas izglītības sistēmā valstī, kas, savukārt, ir unikāls modelis Eiropā.

Skolas mērķis ir sagatavot audzēkņus tālākām mācībām vidējā līmeņa mākslas izglītības iestādēs, vienlaicīgi saglabājot katra individualitāti.

Kuldīgas mākslas skola ir struktūrvienība Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, tāpēc skolas audzēkņi arī pēc profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves var turpināt izglītoties profesionāli orientētā izglītības programmā mākslā vidusskolā, tādejādi sagatavoties tālākām studijām augstākās izglītības iestādēs. 

Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību skolas ēku vēsture
            Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola atrodas divās ēkās. Katrai no tām ir sava adrese: Pētera iela 5 un Pētera iela 10. Padomju laikos Pētera iela tika pārdēvēta par Dzeržinska ielu (Dzeržinskis Fēlikss (1877-1926), revolucionārs, valsts darbinieks, dzejnieks Padomju Krievijā).

Ēka Pētera ielā 5


            Vācu vecāku biedrība bija nolēmusi celt jaunu ģimnāzijas ēku. Tā arī notika. 1929. gada rudenī jauno mācību gadu vācu vecāku biedrības ģimnāzija uzsāka jaunuzceltajā namā Pētera ielā 5. Ēku cēla pēc arhitekta Moideļa plāna arhitekta Bokslofa vadībā. No kopējām būves izmaksām (70 826 latiem) 17 300 latus apmaksāja valsts, daļu aizdeva banka, bet pārējo summu ieguva ziedojuma veidā. Pie skolas ierīkoja augļu un košuma dārzu un vingrošanas laukumu. Skolēnu skaits bija neliels - aptuveni 60 audzēkņu. Skola darbību pārtrauca 1939. gada 1. novembrī, jo sākās vācu repatriācija.
            Kāda kundze Laima Liedaga atceras, ka Otrā pasaules kara laikā bijušajā vācu ģimnāzijā esot apmeties 6. Rīgas kājnieku pulks. Pēc Otrā pasaules kara ēkā atradās Kuldīgas 1. pamatskola. Katrā stāvā esot bijušas 3 klases, tualete atradusies laukā, bet telpas apsildītas, kurinot krāsnis. Malku nesa skolēni. Ēdināšana skolā nenotika. Solu nav bijis, tikai lieli galdi.

            Herberta Knēta grāmatā „V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija" pieminēts, ka līdz vidusskolu apvienošanai 1964./65. mācību gadā kādu laiku Pētera ielā 5 atradās 1. vidusskolas internāts.
            No 1967. gada līdz 1978. gadam ēkā atradās Pionieru nams (Vissavienības V.I.Ļeņina pionieru organizācija).

            No 1951. gada ēkas trešajā stāvā atradās Kuldīgas pilsētas bērnu bibliotēka. Atmodas gados tā apvienojās ar Kuldīgas Galveno bibliotēku un tika pārcelta uz citām telpām.

            No 1978.gada 28. marta ēkas 1. un 2. stāvā atradās Kuldīgas Bērnu mākslas skola. Šobrīd mākslas skola ir izvietota ēkas 3. un 4. stāvā.1989. gadā Kuldīgas  mākslas skola apvienojās ar  jaundibināto Kuldīgas Eksperimentālo mākslas un humanitāro zinību skolu.
            1990. gadā, kad skolu vadīja  arhitekts Juris Andersons, skolai uzbūvēja 4. stāvu. Tajā atrodas skolas zāle, kuru ikdienā un saviesīgos pasākumos izmanto gan mākslas skolas, gan vidusskolas skolēni.
Ēka Pētera ielā 10

            Ēka celta kā kokapstrādes kombināta „Vulkāns" bērnudārzs „Mārīte". To atvēra 1969. gadā, un bērnudārzs tajā  pastāvēja līdz 1993. gadam.

            1993. gadā Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību skolu paplašināja, un ēka ieguva jaunus saimniekus.

            2006. gadā atbilstoši Izglītības likumam skolai tika mainīts nosaukums.

            Šobrīd ēkā ir realizēts Latvijas – Lietuvas sadarbības programmas Interreg projekts un ir uzbūvēts 3. stāvs.